Vektora 66.sezona jeb – vai ir dzīve pēc jubilejas?
Tā vien šķiet, ka visa iepriekšējā – jubilejas – sezona pagāja vienā vienīgā pavasarī. Domās, darbos, dejās mums bija kārtīgs pavasara atvēziens ar visu jauno, spožo, neredzēto, pirmreizējo un reizēm mazliet trako. Darbojāmies kā čaklas bitītes, idejas sprāga kā sapumpurojuši ābeļu zari, darbos bija tik daudz enerģijas kā rosīgā skudru pūznī – tas viss, lai jubileju sev un saviem skatītājiem padarītu par neaizmirstamu piedzīvojumu.
No “Vāveru polkas” un “Klabdanča” līdz “Man bij’ kaltis kumeliņis” – VEKTORAM 65
Piekritīsiet taču, ka jubileja ir ārkārtīgi labs brīdis, kad uz mirkli piesēst, pāršķirstīt bilžu albumus, apdomāt pieredzēto, aplūkot gadu gaitā sadarītā vezumu, gremdēties brīnišķās atmiņās par draudzībām, par dejām, koncertu priekiem, drusku arī smieklīgām ķibelēm šad un tad un vienkārši saprast, cik labi, ka tas viss ir bijis!
MUMS IR UZVEDUMS!
Uzdrīkstēties, noticēt mazliet neprātīgam ideju lidojumam, pulcināt labākos līdzās un drosmīgi sekot sajūtai, ka tā ir vislabāk! Pavasaris Vektora sektorā droši vien vairs nekad nebūs “vienkārši pavasaris”. Tas katram šī laika vektorietim allaž atgādinās par Straumēnu sētas rosību, plaukstošām meijām deju zālē, desmitiem pašu rokām sašūtiem lakatiņiem, dūceņu zumēšanu un stāstu, kas Vektora 65 gadu jubilejas svinības pārvērta vēl nekad neredzētā piedzīvojumā!
Pavasari pielabināt un jubileju nosvinēt
Siltā saule jau pamatīgi silda degungalu un starp tikko saimniekmeitu ābeļdārzā izžautajiem palagiem bezbēdnīgi sulīgi zaļajā zālienā sagūlušies puši. Viņi gulšņā un gulšņā, gribēdami sajust visu smaržu, ar kādu pavasaris ienācis pagalmā. Gaisā jūtama pavasara apņemšanās sākties! Bet pavasaris nācis ne tikai ar silti reibinošu, priecīgu nemierga garu, tas nācis ar lieliem darbiem, svētkiem un no sirds baudāmu dzīvošanu!
Par to, cik labi vienkārši kopā būt!
Uldi, mēs turpināsim Tevi!
25.novembra diena VEF Kultūras pilī ir rosīga. Tā pilna maziem mirkļiem, kam pieķerties un ko nelaist vaļā.
VEKTORS – TĀ IR MANA KOMANDA
Kad notikumu, piedzīvojumu, pārdzīvojumu, emociju un drusku arī noguruma virpulis ir nosēdies, ir laiks apdomāties. Ir laiks galvā pārcilāt justo, redzēto, saklausīto. Siltās atmiņās noglabāt spilgākos mirkļus. Bet kas ir šie spilgtākie mirkļi? Kā saprast, kas bijis TAS īstais Svētku mirklis? Cits teiks, ka Noslēguma koncerta pēdējā dziesma un siltā asara, kas rit pār vaigu, kad saproti, ka Svētki noslēgušies. Kāds, ka deju partnera siltais apskāviens pēc dejas. Varbūt uz deju laukuma sajustais ārprātīgais kopības brīdis? Vai tomēr iespēja traki lietainā mēģinājumā piekļauties pie drauga sāna un abiem slēpties zem viena lietusmētelīša?
Vektors uz DEJAS BALVU – Latvju zīmēs rotāties atmiņas
Īpašs, skaists, dulls, nemiera pilns laiks – kopš brīža, kad pirmoreiz dzirdējām idejas uzmetumu līdz pēdējam, pēdējam nofilmētajam kadram. Multimediālā dejas izrāde LATVJU ZĪMĒS ROTĀTIES viennozīmīgi ir bijis spilgs laiks un pagrieziena punkts pēc-pandēmijas laikā simtiem dejotāju dzīvēs. Šis projekts ļāva pa atslēgas šķirbiņu ielūkoties un sajust atkal to “veco pasauli”, kad dejot varēja pārī, ļāva nezaudēt motivāciju, darboties un satikties atkal ar simtiem līdzīgo. Jā, tā nebija ierastā tikšanās pirms koncertiem kultūras namu gaiteņos vai kopmēģinājumos, bet tā bija ilgi, ilgi gaidīta tikšanās ar tiem, kuri domā un jūt deju līdzīgi, kā Tu!
Dullais deju pavasaris
Dziesmusvētku sezonai piestāv kārtīgi deju maratoni – lai no visām pusēm katru deju izdejotu, apdejotu, līdz katrai nostieptajai pēdiņai, skaistajam atliecienam un līdz sīkumam atstrādātajai kustībai noslīpētu repertuāru, tāpēc Vektors pēc visām labākajām tradīcijām ietur kārtīgu deju pavasara maratonu, koncertējot teju katru nedēļu!
SAVĀ ROKRAKSTĀ rotāties
Dažbrīd šķiet, ka visa skatuve ir zvaigznēm klāta. Un tad tieši tā arī gribas – nostāties tās vidū, pacelt acis un ļauties reibumam, ko rada tāda bezgalības sajūta. Tādos brīžos esi laimīgs! Un, cik labi, ka to laimi var dalīt ar mīļu partneri, ar īstu draugu, kādu, kam gribas būt līdzās.
#Piguuzmājām un cita laba sportošana
Rudens Vektora sektorā tradicionāli krāsojas ne tikai rudenīgās, bet arī sportiskās krāsās. ???
Pēc vislabākajām ansambļa tradīcijām septembris aizvadīts LIELĀ EGONA KAUSA zīmē! Cītīgi gatavojāmies tam gan basketbola laukumā, pulcējot savas A un D grupu sapņu komandas, gan ārpus tā, sasaucot krietnu pulku spēlētāju arī no citiem kolektīviem. Šogad Vislatvijas tautas deju kolektību basketbola turnīrs notika jau 29.reizi un tajā dalību pieteica DA “Daiļrade”, TDA “Ačkups”, TDA “Rotaļa”, TDA “Dancis”, JDK “Imanta”, JDK “Rīdze”, apvienotā “Dejotprieks” komanda, DA “Austris”, DA “Pērle”, TDA “Ogre”, TDA “Līgo”, TDA “Kalve”, TDA “Zelta sietiņš” un JDK “Buki” un visi kā viens rādīja izcilu cīņassparu, draudzību, sraigu azartu un interesantu basketbola spēli visas dienas garumā!?
Dullais deju pavasaris
Vektora sektorā pavasaris un pirmie soļi vasarā allaž ir dulli, kalendāros un dejotpriekā pilni. Kā jau iepriekš mazliet ieminējāmies, pēc koncerts “Plecu pie pleca, līdz pasaule kļūs veca” pavēra slūžas kārtīgam deju maratonam. Kā mums gāja?
Plecu pie pleca, sirdi pie sirds
Būt līdzās, aizmirsties, priecāties. Būt kopā – no sirds, pa īstam. Sajust ne tikai partnera silto smaidu, bet – beidzot, beidzot – arī skatītāju aplausos veldzēties! Satikties! Vektors patiešām bija sailgojies pēc koncertiem. Īstiem koncertiem!
Būt atsevišķi, bet kopā. “Latvju zīmēs rotāties” lielā pirmizrāde
Nebaidīšanās, milzīga uzdrīkstēšanās, apbrīnojamas darba spējas un ticība saviem sapņiem – lietas, kas pilnīgi noteikti raksturo “Latvju zīmēs rotāties” komandu ar mūsu Dagmāru – izrādes horeogrāfi un idejas autori – priekšgalā. Aiziet tur, kur citi nav bijuši un izdarīt to, ko citi nav darījuši – neapstāties pie sasniegtā, iedvesmoties un iedvesmot!
Labais vairo labo – Svecīšu vakars un DOD PIECI
Pēc vislabākajām tradīcijām gada nogalē, kad mēģinājumu un darāmo darbu saraksts sarucis krietni īss, satikāmies Svecīšu vakarā, lai atskatītos uz šogad paveikto, sasniegto, būtu pateicīgi par ikvienu brīdi, ko izdevies pavadīt kopā, ikvienu projektu, ko izdevies īstenot. Diemžēl mūsu pašu drošības un valstī noteikto ierobežojumu dēļ, nevarējām tikties klātienē, taču vadītājas Dagmāras un Vektora biroja rūķīšu sarūpētais vakars Zoom uzšķīla īstu sirsnības dzirksti – gluži, kā tikšanās klātienē.
Uldis un viņa dienasgrāmatas
Mūsu klusie (un ne tikai) piedzīvojumi
Šis pusgads un sezonas iesākums bijis gana dulls, vai ne? Epidemioloģiskā situācija mainās strauji un mūsu darbība līdz ar to. Ierasto rudens koncertu mutuli esam iemainījuši pret darbošanos grupiņās, palēnām apgūtu 2023.gada Deju svētku repertuāru un cerību, ka drīz, drīz mēs varēsim tikties un ļauties beznosacījumu (lasīt bezierobežojumu) dejas mīlestībai. Un tomēr – Vektors allaž pratis turēties pie labā un pozitīvā, tādēļ arī mums Svecīšu vakara gaidās ir laiks atskatīties uz šajā pusgadā paveikto. Un, vai ziniet, prieka ne mirkli nav trūcis!?
Latvju zīmēs rotāties
No idejas, no tādas domas atblāzmas vien, no nelielā pirts telpā drosmīgi iekārtotas deju studijas, līdz sešiem simtiem dejotāju, līdz n-tajām stundām vienā un otrā kameras pusē, līdz negaidītiem, pārsteidzošiem, skaistiem atklājumiem tautas deju sektorā un vēl nekad neredzētai multimediālai izrāde. Līdz “Latvju zīmēs rotāties”.
Pēdējā vasaras tveice
Saules apmīļots katrs pļavas stūrītis, dienas darbi apdarīti, vasaras dullums vēl sirdī kūsā – bāc, kā varētu vienu kārtīgu ballīti!
Atmiņas un kaleidoskops
2020.gada sākumā, kad dzīvē viss vēl bija pa vecam, mēs tikāmies un redzējām viens otra smaidu, mums bija doma uztaisīt, vai vismaz mēģināt uztaisīt video, kāds latviešu tautas dejā būtu kas jauns.