Uldis ir paraugs
tam, kādam ir jābūt īstam vīrietim. Atklātam, draudzīgam, strādīgam,
vienkāršam, sabiedriskam un reizē arī stingram, prasīgam ar savu
viedokli, tieši tāds ir Uldis. Šķiet, ka viņš vienmēr ir zinājis un bez
lieka satraukuma gājis uz saviem mērķiem, atmetot visu lieko.
Uldis Šteins – izcils dejotājs, sportists, inženieris, talantīgs
vadītājs, TDA “Vektors” radītājs, horeogrāfs, Rīgas Kinostudijas
direktors, kino tehnoloģijas pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā,
Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Latvijas simtgades svētku Goda
virsvadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, studentu Dziesmu un Deju
svētku “Gaudeamus” virsvadītājs. MĀKSLINIEKS, kurš 55 gadus savas dzīves
nesavtīgi dāvājis “Vektoram”.
Uldis dzimis 1935.gadā Rīgā, inteliģentu ģimenē, kurā ikdienas dzīve
bija nesaraujami saistīta ar visu latvisko, savas tautas tradīciju
cienīšanu un izkopšanu. Pirmā reālā saskare un aizraušanās ar deju
rodas, dzīvojot pie vecvecākiem Mālpilī, vērojot skolotājas E.
Grīnbergas vadītās deju stundas. Taču īstā dejošana sākas, mācoties
Ogresgala pamatskolas 7.klasē, Ulda mātes vadītajā vietējā kolektīvā.
Atceroties piedalīšanos II Deju svētkos 1950.gadā, Uldis ar smaidu
atceras: “Es dejoju ganiņu viens visā plašajā Dinamo stadionā!”
Uldis ir Vektors! Prieks, ka sanāca dejot Vektorā, kad Uldis vēl bija Vektora mākslinieciskais vadītājs!
1950.gadā Uldis sāk dejot Ķeguma patērētāju biedrības kolektīvā, kuru
vada tolaik jaunais un enerģiskais Harijs Sūna – horeogrāfs, uz kuru
šajās dienās var attiecināt veselu laikmetu latviešu horeogrāfijas
attīstībā. Dejošanu kolektīvā Uldis turpina arī studiju laikā, līdz
Harijs Sūna 1956.gadā sāk vadīt Latvijas Valsts universitātes deju
kolektīvu “Dancis”, līdzi atvedot savus uzticamākos dejotājus, tostarp
arī Uldi.
Uldis man ir iedvesma, kas pierāda,
ka tad, ja Tu kaut ko ļoti mīli, par to jācīnās visu dzīvi un to
nedrīkst pamest nekādās grūtībās.
Pirmais nopietnais darbs kā kolektīva vadītājam aizsākās Lielvārdes
deju kolektīvā 1957.gadā, pārņemot vadību no H.Sūnas. Pateicoties izcilā
horeogrāfa pedagoģiskajai prasmei un mīlestībai uz deju, no laba
dejotāja izveidojas prasmīgs deju kolektīvu vadītājs.
Neilgu mirkli esot par “Danča” vadītāju, 1960.gadā par Ulda acuraugu kļūst “Vektors”.
Neilgu mirkli esot par “Danča” vadītāju, 1960.gadā par Ulda acuraugu kļūst “Vektors”.
Uldis ir sava veida guru, viņš spēj pamatot un izstāstīt, kāpēc konkrētā kustība ir vajadzīga dejai, kāda ir šīs kustības ideja un kāpēc viņa jāizpilda tieši tā un ne savādāk, tas ir ļoti svarīgi, manuprāt, jo viņš dejā redz ko vairāk par kustību, viņš redz dejas dvēseli.Ulda radošais mantojums:
"Inženieru valsis" - 1962.gadā;
"Viļņojas druvas" - 1965.gadā;
"Vadžu dancis" svīta: "Dvieļu deja", "Deja ar nūjām", "Jūrmalnieks", "Vadžu dancis" - 1972.gadā;
"Vāverpolka" - 1972.gadā;
"Smēdes puiši muzikanti" - 1973.gadā;
"Dancia pa trim" - 1973.gadā;
Apdare "Sudmaliņas" - 1986.gadā;
"Gauja un Gaiziņš" - 1990.gadā;
Apdare "Litenietis" - 1990.gadā;
"Šurp, Jāņa bērni" - 1990.gadā.
Uldis ir liels savos darbos un sasniegumos, bet pats galvenais - Uldis ir liels savā cilvēcībā.