Mūsu vadība

Dagmāra Bārbale - Mākslinieciskā vadītāja

Viņa ir loģisks Vektora tradīciju turpinātājs. Vienkāršība, pozitīvisms un strādīgums ir Dagmāras spēcīgākie instrumenti. Cilvēks, kurš zina savu darbu un kuram piemīt sava kvalitāšu latiņa.

Dagmāru noskatījām “No zobena saule lēca” izrādēs. Apbūra ne tikai viņas loģiskais, racionālais prāts, strādājot laukumā ar simtiem dejotāju, bet arī viņas pozitīvā, vienkāršā un sirsnīgā personība. Dagmāra bija kas pilnīgi neredzēts, tik jauna, apveltīta ar izcilām vadītājas spējām un profesionalitāti, kuru papildināja uzkrātā bagātīgā pieredze.

Tā aizvien biežāk pie mums sāka nākt Dadzītis – mācīt dejas, palīdzēt gatavoties lieliem projektiem, mazliet vēlāk jau kā asistente, līdz 2015.gada 7.decembrī Uldis Vektora stafetes kociņu nodeva Dagmārai kā ansambļa mākslinieciskajai vadītājai.

Dagmāra ir paraugs, ne tikai kā dejot, kā strādāt, bet arī kā dzīvot. Vienkārši, skaidri un no sirds. Viņa ir kas līdzīgs dzintaram.Kā saka Dagmāra: “Domāju, ka mana pievēršanās no Agra Daņiļeviča deju skolas pie tautas dejām ir likumsakarīga, jo pamatu pamatos es arī nāku no tautas deju aprindām. Bērnību pavadīju Smiltenē, un mana pirmā deju skolotāja bija Ieva Adāviča, kas ir īsts dejotāju “dīdītājs”. Prasīgumu pret dejotājiem, pedagoģisko meistarību es esmu aizguvusi no viņas. “Dzirnās” ir daudz kā laba, bet “Vektorā” ir citādāk un šis “citādāk” ir vajadzīgs manam līdzsvaram.”

Dagmāra ir superīga! Viņa paveiks lielas lietas! Un mēs palīdzēsim.
Jau 2005.gadā Dagmāra sāka strādāt kā tautas deju kolektīva „Dadzīši” vadītāja asistente, 2008.gadā tautas deju ansambļa „Ieviņa” vadītāja asistente. Bijusi Smiltenes Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Dadži” vadītāja. No 2010.gada līdz šodienai Dagmāra strādā kā pedagogs deju skolā “Dzirnas”.

Pirmā pieredze veidot laukuma zīmējumus un tos iedzīvināt deju svētkos bijusi 2013.gada XV Deju svētku lieluzvedumā “Tēvu laipas”, kur kopā ar A.Daņiļeviču tika iestudēta deja “Apkal manu kumeliņu”. 2015.gadā Dagmāra ir bijusi virsvadītāju A.Daņiļeviča un I.Pulmanes asistente, veidojot laukuma zīmējumus  un vadot kopmēģinājumus XI Jaunatnes dziesmu un deju svētku lieluzvedumā “Līdz varavīksnei tikt”. 2016.gada maijā Dagmāra bijusi virsvadītāja Tautas deju ansambļu svētku uzvedumā “Gredzenus mijot” Cēsu pils parkā.

Strādājusi kā A. Daņiļeviča asistente un labā roka tādos projektos kā “No zobena saule lēca”, “Zvaigžņu rakstu kalējiņi”, “Lec saulīte”, “Spēlēju.Dancoju.Dejoju” un citos.

Dagmāra ir Vektora veiksmes noslēpums, bet tas ir noslēpums.2017.gadā XX Jaunrades deju konkursā Dagmāras horeogrāfija “Salniņa” ieguvusi I vietu.  Jaundeju konkursā “Mēs un deja” 2017.gadā par dejām “Ēsti gribu, dzerti gribu” un “Sīki putni”  iegūtas divas II vietas. 2016.gadā konkursā “Mēs un deja” par dejām “Pazarītes” un “Cīruli cīruli” piešķirtas divas I vietas, bet par deju “Es čigāna meita biju” II vieta.

2018.gadā Dagmāra pirmo reizi kāpa XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme”  tribīnē kā virsvadītāja.

2019.gadā Dagmāra XXI Jaunrades deju konkursa pirmajai kārtai piesaka septiņas dejas. No tām sešas tiek izvirzītas fināla kārtai un piecas – apbalvotas! Diplomu par atzīstamu sniegumu piešķir dejai “Jānīšam maza sieva”, 2.vietas diplomi dejām “Mēness savas zvaigznes skaita” un “Šodien saules meitu vedu”, taču augstās 1.vietas diplomi dejām “Trīs liepiņas upītē” un “Skaista mana tēvu zeme”. Dagmāra saņem pirmo Dejas balvu nominācijā “Gada horeogrāfs”.

Pandēmijas laikā ierobežotā jaunā un daudzsološā horeogrāfe nespēj neradīt. Top dejas vēstījums “Saules zīmēs rotāties”, kas sociālajos tīklos saceļ teju vai vētru – tik skaists, trausls, bet vienlaikus latviskajā garā spēcīgs horeogrāfes veltījums dejotājiem, ar kuriem pandēmijas dēļ vaigu vaigā tikties nav iespējams. Šis video un tā sasniegtā auditorija iesvesmo turpināt un drīz vien šis pāraug daudz lielākā veidolā – no zīmējumiem Dagmāras kladītēs, no pirmajām iedziedātajām rindiņām “Lauskas” studijā, no Vektora mēģinājumu telpas pārvēršanas par filmēšanas studiju, līdz stundu garai multimediālai dejas izrādei “LATVJU ZĪMĒS ROTĀTIES”, kas izrādīts kinoteātros un kurā piedalās aptuveni 600 dejotāju. Inovatīvie risinājumi, apjomīgais darbs un galu galā – darbā ieliktā sirds un dvēsele tiek augsti novērtēti. Izrāde nominēta prestižajai Dejas balvai.

2023.gadā notikušajos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos Dagmāra kāpj virsvadītāju tribīnē jau vairākkārt – Arēna Rīga notikušajā skatuviskās dejas lielkoncertā “BALTS” Dagmāra pārrauga dejas “Es tev došu skaistu sētu” un “Dievzemīte, Tēvzemīte”, savukārt Daugavas stadionā “Mūžīgā dzinēja” uzvedumā Dagmārai uzticētas “Cūkas driķos”, “Kas tas mežā rībēja”, “Es izkūlu rudzu riju” un, protams, uzveduma viens no emocionālakajiem deju stāstiem – “Skaista mana tēvu zeme”. Tāpat Dagmāras “Skaista mana tēvu zeme” un “Žandariņš” izdejotas arī Svētku Noslēguma koncertā “Kopā augšup”.

Dagmāra ar savām ambīcijām ir kā milzīgs dzinējspēks Vektoram, lai tas spētu dzīvot, attīstīties un piekopt savas tradīcijas pēc Ulda daudziem vadības gadiem. Dagmāras joki un tajā pašā laikā atbildīgā attieksme, spēj dejotājos noturēt mundrumu un enerģiju katrā dejā. Katrā ziņā, esmu pagodināts dejot kolektīvā, kuru vada Dagmāra!

Uldis Šteins - Goda vadītājs

Uldis ir paraugs tam, kādam ir jābūt īstam vīrietim. Atklātam, draudzīgam, strādīgam, vienkāršam, sabiedriskam un reizē arī stingram, prasīgam ar savu viedokli, tieši tāds ir Uldis. Šķiet, ka viņš vienmēr ir zinājis un bez lieka satraukuma gājis uz saviem mērķiem, atmetot visu lieko. 
Uldis Šteins – izcils dejotājs, sportists, inženieris, talantīgs vadītājs, TDA “Vektors” radītājs, horeogrāfs, Rīgas Kinostudijas direktors, kino tehnoloģijas pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Latvijas simtgades svētku Goda virsvadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, studentu Dziesmu un Deju svētku “Gaudeamus” virsvadītājs. MĀKSLINIEKS, kurš 55 gadus savas dzīves nesavtīgi dāvājis “Vektoram”. 

Uldis dzimis 1935.gadā Rīgā, inteliģentu ģimenē, kurā ikdienas dzīve bija nesaraujami saistīta ar visu latvisko, savas tautas tradīciju cienīšanu un izkopšanu. Pirmā reālā saskare un aizraušanās ar deju rodas, dzīvojot pie vecvecākiem Mālpilī, vērojot skolotājas E. Grīnbergas vadītās deju stundas. Taču īstā dejošana sākas, mācoties Ogresgala pamatskolas 7.klasē, Ulda mātes vadītajā vietējā kolektīvā. Atceroties piedalīšanos II Deju svētkos 1950.gadā, Uldis ar smaidu atceras: “Es dejoju ganiņu viens visā plašajā Dinamo stadionā!”

Uldis ir Vektors! Prieks, ka sanāca dejot Vektorā, kad Uldis vēl bija Vektora mākslinieciskais vadītājs!
1950.gadā Uldis sāk dejot Ķeguma patērētāju biedrības kolektīvā, kuru vada tolaik jaunais un enerģiskais Harijs Sūna – horeogrāfs, uz kuru šajās dienās var attiecināt veselu laikmetu latviešu horeogrāfijas attīstībā. Dejošanu kolektīvā Uldis turpina arī studiju laikā, līdz Harijs Sūna 1956.gadā sāk vadīt Latvijas Valsts universitātes deju kolektīvu “Dancis”, līdzi atvedot savus uzticamākos dejotājus, tostarp arī Uldi.

Uldis man ir iedvesma, kas pierāda, ka tad, ja Tu kaut ko ļoti mīli, par to jācīnās visu dzīvi un to nedrīkst pamest nekādās grūtībās. Pirmais nopietnais darbs kā kolektīva vadītājam aizsākās Lielvārdes deju kolektīvā 1957.gadā, pārņemot vadību no H.Sūnas. Pateicoties izcilā horeogrāfa pedagoģiskajai prasmei un mīlestībai uz deju, no laba dejotāja izveidojas prasmīgs deju kolektīvu vadītājs.
Neilgu mirkli esot par “Danča” vadītāju, 1960.gadā par Ulda acuraugu kļūst “Vektors”.

Uldis ir sava veida guru, viņš spēj pamatot un izstāstīt, kāpēc konkrētā kustība ir vajadzīga dejai, kāda ir šīs kustības ideja un kāpēc viņa jāizpilda tieši tā un ne savādāk, tas ir ļoti svarīgi, manuprāt, jo viņš dejā redz ko vairāk par kustību, viņš redz dejas dvēseli.Ulda radošais mantojums:
"Inženieru valsis" - 1962.gadā;
"Viļņojas druvas" - 1965.gadā;
"Vadžu dancis" svīta: "Dvieļu deja", "Deja ar nūjām", "Jūrmalnieks", "Vadžu dancis" - 1972.gadā;
"Vāverpolka" - 1972.gadā;
"Smēdes puiši muzikanti"  - 1973.gadā;
"Dancia pa trim" - 1973.gadā;
Apdare "Sudmaliņas" - 1986.gadā;
"Gauja un Gaiziņš" - 1990.gadā;
Apdare "Litenietis" - 1990.gadā;
"Šurp, Jāņa bērni" - 1990.gadā.

 Uldis ir liels savos darbos un sasniegumos, bet pats galvenais - Uldis ir liels savā cilvēcībā.

Diāna Rutks arī Rutkis - Asistente, fiziskās sagatavotības trenere

Pie Diānas, pat tiem, kuriem nepatīk vingrot, ļoti patīk vingrot. Un lēkāt. Un vēl lēkāt. Un katru reizi vēl vienu minūtīti ilgāk izturēt kādu vingrinājumu!Diāna mums pievienojās 2018/19.gada sezonā. Līdz ar viņu, mūsu ikdienā ienākuši kārtīgi fiziskie treniņi, iesildošais aplis ap Ķīpsalas pilsētiņu, izturības vingrinājumi un laikmetīgās dejas kombinācijas. Ar Diānu liekas, ka sports nav grūti, izaicināt sevi ir forši. Un vēl viņai ir lieliska muzikālā gaume un izcili aktīvās atpūtas pasākumi. Viņa ir mūsējā – nemierniece.

Ja viņai pašai tas nesanāktu, nebūtu pa spēkam un vēl ar tādu aizdomīgi priecīgu smaidu, mēs būtu gatavi galvot, ka to vispār nevar izdarīt.Pirmā dejas pieredze gūta bērnu TDK “Skriteļi, vēlāk dejojusi A.Daņiļeviča deju studijā. Studējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un ir vecākais treneris fitnesā un vadītājs sporta jomā, šobrīd studē maģistrantūrā. Diāna ne tikai palīdz citiem forši mācēt dejot, bet arī pati dejo – tepat, Vektorā, protams. Tikai Dē sastāvā.

Marta Paula Rāzna - Repetitore

Nav noslēpums, ka Vektors un Agra Daņiļeviča deju skola “Dzirnas” ir baigi labos draugos. Baigi! Un, kā nu ne, ja abos pulciņos tik labi un forši dejotāji! Marta “Dzirnās” ir no bērna kājas un tā samīlējusies dejošanā, ka nolēmusi ar to saistīt savu dzīvi, mācoties no labākajiem pedagogiem te Latvijā un vēlāk papildinot zināšanas Lielbritānijā – Falmouth University. Ko darīt ar visu zināšanu vezumu? Likt lietā! No 2024.gada rudens Marta cītīgi dīdīs arī Vektora nemierniekus.

Māra Leja - Koncertmeistare

Lai arī kāda bijusi Tava diena, Tu zini, ka vakara mēģinājumā, kad Māra piesēdīsies pie klavierēm, visas bažas pagaisīs, kājas pašas cilāsies un Tu vienkārši pazudīsi viņas spēlēto melodiju pasaulē!
Kas gan var iedomāties tautas deju ansambli bez koncertmeistara! 
Ilgus gadus dzimtajā pusē Smiltenē bijusi koncertmeistare, deju kolektīvu vadītāja, horeogrāfe, vairāku deju uzvedumu autore (“Īkstīte”, “Buratino piedzīvojumi”, “Sērkociņu pārdevēja” u.c). Māras vieglās un izcili piemeklētās melodijas neatstāj vienaldzīgu nevienu iesildīšanās vai atsildīšanās desmitminūtīti – tik viegli un liriski, ka pat dažkārt sūrstošie muskuļi padodas visgrūtākajam stiepienam! Un viņa vienmēr, vienmēr redzēs katru ne-līdz-galam nolīdzināto līniju, palīdzēs atšūt svārku malas un parūpēsies, lai ikviens jūtas apmīļots Vektorā! Allaž teiks, ko domā un mēs no sirds cienām viņu par to.