Ansambļa tradīciju vidū ir gan senas, gan ne tik senas, svinīgas un ne tik formālas, nopietnas un arī pavisam nenopietnas tradīcijas. Katrā ziņā vektoriešiem tradīcijas nozīmē atkārtot jaukus un jautrus pasākumus patīkamā kompānijā!
Ik gadu vektorieši organizē basketbola turnīru “LIELĀ EGONA KAUSS”. Tradīcijas aizsākumi meklējami 70.gadu sākumā, savukārt nosaukums dots par godu kādreizējam RTU rektoram Egonam Lavendelim. Komandas visas dienas garumā cīnās par uzvaru un turnīra kausu – “Pigu”. Turnīra oficiālā daļa beidzas ar apbalvošanu un kausa pasniegšanu uzvarētāju komandai. Tiek pasniegtas organizatoru sarūpētas dāvanas un diplomi un pēcāk dejots līdz rīta gaismai. Šis turnīrs ir vecākā un noturīgākā sportiskā tradīcija visu ansambļu vidū – 2022.gadā tas notika jau 30.reizi!
Jaunākā un vienlaikus gandrīz senākā no tradīcijām ir “Vektora” un TDA “Dancis” kopīgi organizētais HOKEJA DUELIS, kurā abi ansambļi satiekas draudzīgā spēlē, lai labi pavadītu laiku. Ilgus gadus tradīcija bija pieklususi, taču atgriezta un līdzīgi kā pirms 30 gadiem – spaiga spēle, neviltotas emocijas gan uz laukuma, gan atbalstītāju pulkā, tradicionālā dāmu stafete starplaikā – atgriezusies, kā viens no Vektora un Danča gaidītakajiem sezonas pasākumiem! Šai spēlei izgatavots divdaļīgs kauss – neskatoties uz to, kurš uzvarēs, katrai komandai tiks viena kausa daļa, kas vienmēr atgādinās par svarīgāko – draudzību.
Jauka un mīļa tradīcija ir Vecgada izskaņā rīkotais SVECĪŠU VAKARS – ar piparkūkām sveču gaismā. Šis ir viens vakars gadā, kad ikkatram ir iespēja izteikties par visu, kas uz sirds – par labo un arī ne tik labo – un neviens nedrīkst ņemt ļaunā. Atskatāmies uz padarīto, citreiz arī nepadarīto, gremdējamies veiksmīgo mirkļu atmiņās un pārspriežam, kas nākamgad noteikti jādara vēl, vēl jaudīgāk! Vakara noslēguma “saldais ēdiens” ir sezonas apskata video, kurā vienkopus salikti dažādi smieklīgi, skaisti, interesanti un nemiera pilni mūsu gada mirkļi.
2017.gadā izveidota ceļojošā balva GADA VEKTORIETIS – tā ir kā pateicība no visa ansambļa tam vektorietim, kas darījis mazliet vairāk, palīdzējis mazliet vairāk, iesaistījies mazliet vairāk. Tam, kuram izdevies ar savu ideju vai redzējumu iedvesmot, un kopīgiem spēkiem to arī īstenot. Tam, kurš vektorietis ir visu cauru diennakti, ir gatavs tam atvēlēt vairāk, pretī nekā negaidot. Tam, kurš uzņemas un izdara! Šī ir ceļojošā balva, kur ik gadu katra balvas ieguvēja vārds tiek iegravēts sudraba šūniņā, lai pēc daudz gadiem, padarītais darba vezums nav aizmirsies ne pašam, ne citiem.
Rudenī, kad sezona nupat tikai sākusi uzņemt apgriezienus, dodamies uz treniņnometni. Galu galā pats svarīgākais dejotājam ir kārtīgi izdejoties, un nometne ir tā vieta, kur mēs daudz dejojam, no rīta līdz vakaram slīpējam dejas, dažreiz mācamies ko jaunu, apgūstam kāda jauna deju stila pamatus un, protams, kārtīgi to arī nosvinam tematiskajā ballītē! Ballīti atkājām ar jauno dejotāju iesvētībām – tuvāku iepazīšanos! Pildām uzdevumus, smejamies, priecājamies un turpinām dejot – kā jau īstā nometnē pieklājas.
Nozīmīgākais un vektoriešu visgaidītākais pasākums ir FORUMS, kas tradicionāli notiekgada izskaņā, decembrī, kopā pulcējot gan esošos, gan bijušos dejotājus, kas tērpušies vakarkleitās un uzvalkos.
Pasākuma atraktīvākais un jautrākais posms ir jauno dejotāju uzņemšana biedru un biedru kandidātu kārtā. Kā neiztrūkstoša pasākuma daļa ir Vektora himnas dziedāšana, ko visi vektorieši izpilda sadevušies kopējā aplī.
Pusnaktī Forums sasniedz savu kulmināciju, jo par ieguldīto darbu pedagogu izraudzītajiem dejotājiem tiek pasniegta balva – “baleta čībiņas”, meitām – Tamāras Ēķes, puišiem – Artura Ēķa. Čībiņu pasniegšanas ceremonija, aizsākās astoņdesmito gadu sākumā, kad par repetitori Vektorā strādāja Tamāra Ēķe, kas arī bija idejas autore tam, ka katru gadu labākajai dejotājai un dejotājam ir jāpasniedz īpaša balva. Saņemt čībiņas un atstāt uz tām arī savu “autogrāfu”, ir liels gods ikvienam vektorietim! Šī ir ceļojošā balva un pēc gada tiek nodota nākamajam pārim.
Un, protams, pēc tam, kad Foruma oficiālā daļa ir noslēgusies, dejas tradicionāli turpinās līdz pat rīta gaismai!
