Vektors - Vektors Raksta

Vektors Rimi Rīga maratonā 2026 🏃🏻‍♂️💨

Mon, 18 May 2026 12:41:00 +0000

"Vektora" ikdiena rit dejas solī, bet ar to mūsu enerģija nebeidzas! Kad skatuve un mēģinājumu zāle uz brīdi paliek klusāka, mēs labprāt dodamies tur, kur vajadzīga izturība, raksturs un mazliet spīts - sporta izaicinājumos!🏃‍♀️

Maijs mums jau ierasti nozīmē vienu lietu - skriešanas svētkus Rimi Rīgas maratonā! Ik gadu tas kļūst par īpašu satikšanās vietu - Rīgas ielas piepilda ne tikai skrējēji, bet arī mūsu kopības sajūta, atbalsts un sajūsma par katru, kurš stājas uz starta līnijas. Komandas sajūta mums nav sveša, tāpēc no sirds priecājamies būt par atbalstu un uzmundināt jebkuru, kurš drosmīgi meties cīņā pats ar savu gribasspēku, varēšanu un šo cīņu ar vērienu uzvarējis! Esam redzējuši gan jaudīgus finišus, gan pirmos lielos pārbaudījumus, gan to īpašo mirkli, kad saproti - TU TO ESI IZDARĪJIS! 🥇

Arī šogad “Vektors” bija redzams trasē teju katrā distancē, apliecinot, ka dejotāja izturība neapstājas mēģinājumu zālē pie jau ierastajiem "šo ar ierakstu vēlreiz izdejosim!" 🤪😅 Lepojamies ar katru, kurš izaicināja sevi un drosmīgi stājās starta līnijā! 🏁

Un šī gada mūsu skrējēji:

⚡ Ivans - 42 km !!

⚡ Rūdis un Ričards - 21 km

⚡ Evelīna - 10 km

⚡ Rūta, Agnese un Elīna - 6 km

Katrs solis, katrs kilometrs un katrs finišs ir pierādījums tam, ka kopā mēs varam vairāk gan dejas kustībā, gan skriešanas trasē! 🏁 Un cik labi, ka startā un finišā ir savējie, vai ne?

Dejotāju uzticamākie fani 🐶

Wed, 11 Mar 2026 08:00:00 +0000

Skaidrs kā diena, ka dejošana prasa daudz pacietības, daudz treniņu un daudz centības. Bet tas šķiet kā nieks, kad zinām, ka mājās mūs vienmēr gaida mūsu visuzticīgākie fani! Aicinām iepazīties ar Vektora astainajiem sirdsdraugiem, kuri katru dienu mums atgādina, ka dzīvē svarīgākais ir mīlestība un īsta, laba kopābūšana — pat ja tā nāk kopā ar apgrauztām zeķēm vai izošņātiem tomātu stādiem, kas bez īpašas uzraudzības atstāti uz balkona. Bet ko padarīsi, ja sirds pilna mīlestības?

🐾 Annas enerģijas bumba - dalmāciešu dāma IRBE 🐾

Septiņus mēnešus vecā Irbe ir pilnīgs dalmācietis — gan ārēji, gan raksturā. Anna viņu raksturo kā “enerģijas bumbu”, un tam ir arī savs pierādījums: katru reizi pēc mēģinājumiem Irbe sagaida pie durvīm ar visu mīlestību — un atstāj uz melnajām zeķubiksēm bagātīgu baltu spalvu kolekciju. Nekādu pārmetumu. Tīrā laime! Irbe Annai ir iemācījusi pacietību — vērtīgu īpašību gan suņu audzināšanā, gan uz skatuves. Irbes sirdi iekarot iespējams ar kārtīgu karoti zemesriekstu sviesta!

🐾 Elīnas mīlulis - meksikāņu kailais suns Enzo 🐾

Enzo ir septiņus mēnešus vecs meksikāņu kailais suns — taču ar vienu noslēpumu: viņam tomēr ir spalva! Retums šķirnē, bet tieši tas viņu padara tik īpašu. Ikdienā Enzo mēdz būt nedaudz bailīgs, bet starp savējiem gan atveras un ir riktīgs sirdsdraugs. Ko Enzo ir iemācījis Elīnai? Priecāties par mazām lietām — tāpat kā viņš priecājas par parastu koka zariņu. Enzo mīļākais kārums — āboli. Vislabāk, ja pirms tam Elīnas rūpīgi nomizoti.

🐾 Moona - uzticamākā čību sargātāja 🐾

Četrus gadus vecā Moona ir franču buldoga meitene ar skaidru dzīves misiju: kamēr Kerija ir mēģinājumos un mājās neviena nav, Moona sargā čības. Mierīgi, pacietīgi un ar augstu atbildības sajūtu — uzticamāka sardze grūti iedomājama. Moona ir aktīva un gatava spēlēties jeeeebkurā laikā, un pacietību mācīt Kerijai nāk dabiski — jo Moona ne vienmēr klausa ar pirmo reizi. Kopā viņām vislabāk patīk pastaigāties gar jūru un doties dažādos braucienos. Moonas kulinārie principi ir vienkārši: ja tas garšo saimniekiem, garšos arī viņai.

🐾 Maltas zīda sunīte Emija - ceļotāja un melleņu cienītāja 🐾

Līvas uzticamā draudzene, trīs gadus vecā Emija, ir Maltas zīda sunītis — maziņa, pūkaina un ārkārtīgi mierīga suņu dāma. Līva atzīst, ka viņas un Emijas intereses un uzvedība ir ļoti līdzīgas. Kad Līva taisa matus pirms mēģinājuma, Emija sēž klēpī. Kad kārto deju somu, Emija apguļas uz mēģinājumu jakas un mierīgi novēro (cerībā, ka reiz varēs pievienoties Līvai). Kopā viņas apceļojušas vairākas valstis — un Emija, neskatoties uz savu spoži balto kažociņu, mīl būt ārā un iepazīt jaunas vietas. Līvai un Emijai ir viens un tas pats mīļākais našķis — mellenes!

🐾 Mārtiņa uzticamais draugs un piedzīvojumu biedrs Čārlijs 🐾

Čārlijs ir piecu gadus vecs Džeka Rasela terjers — ļooooti aktīvs, uzticīgs un vienmēr blakus. Pēc mēģinājumiem viņš Mārtiņu sagaida ar tādu troksni, ka nereti gandrīz visu māju uzmodina. Bet tas ir mīļi, jo viņš vienkārši ir laimīgs atkal satikties. Čārlijs Mārtiņam ir iemācījis, ko nozīmē beznosacījumu uzticība: suns mīlēs savu cilvēku arī tad, kad tam nebūs pats labākais garastāvoklis. Kopā viņiem patīk braukāties un apskatīt jaunas vietas. Un bez banāniem — nekādīgi. Čārlijs tos ēd ar gardu muti. Zina, kas labs!

🐾 Emīlijas un Aksela ģimenes mīlulis Oskars 🐾

Vienpadsmit mēnešus vecais Oskars jeb, mīļi dēvēts par Osi, ir angļu kokerspaniels — enerģijas, mīlestības un draudzības bumba, atzīst Emīlija un Aksels. Pirms mēģinājumiem viņš staigā saimniekiem nopakaļ no istabas uz istabu, pavada līdz durvīm un tad pacietīgi gaida pie ārdurvīm, līdz kāds no viņa mīļākajiem cilvēkiem pasaulē atgriezīsies mājās. Sagaidot no mēģinājumiem, Oskars vienmēr atnes kādu mantiņu zobos — dāvanu. Un to viņš dara katru reizi. Osis iemācījis skatīties uz lietām ar lielāku rūpi un pievērst uzmanību sīkumiem. Novērtēt katru lietu un atrast prieciņu ikdienas lielajā skrējienā. Ēd viņš teju visu — gurķus, zivtiņas, teļa un bifeļa delikateses. Ļoti plaša ēdienkarte!

🐾 Rūtas uzticamie draugi - garspalvainie vācu aitu suņi Grifo un Brenda 🐾

Brendai ir jau pieci gadi, un viņa ir gudra, emocionāla un ļoti principiāla teritorijas sargātāja. Viņa novēro visu: ģimeni, sarunas, svešiniekus uz ielas, cilvēkus pretējā pusē no mašīnas loga. Katru reizi, kad Rūta aiziet, Brenda raud — un ļoti skaļi. Bēda ir liela!

Grifo ir desmit mēnešus jauns, un pilnīgi traks! Suņu skolā — perfekcionists. Mājās — it kā “aiztaisījis lielās ausis”. Viņa hobiji ietver spēlēšanos un, kā jau jaunam suņukam, visa kā graušanu. Nesmādē ne podu vākus, ne grīdlīstes, ne čības.

Abi suņuki viens otru pieskata, Brenda Grifo arī audzina. Iet ar abiem pastaigā ir īsts izaicinājums, bet, kad izdodas piešauties, ir ļoti forši! Viņi ir bezgala mīļi. Brendas mīļākais kārums ir Depo suņu “cepumiņi” — bez tiem ne soli no mājas nevar spert. Grifo lielais kārums ir jēli liellopa cukurkauli. 🐶

Izskatās, ka mūsu dejotājiem mājās ir ne tikai uzticami draugi, bet arī nelieli dzīves filozofi — katrs māca pacietību, priecāšanos par mazām lietām un beznosacījumu mīlestību. To, ko mēs trenējam uz skatuves, viņi mums parāda katru dienu. ♥️

Lielas rūpes ir ne tikai Vektora vērtība, bet arī mūsu draugu — Rīgas Stradiņa universitātes Tautas deju ansambļa “Ačkups” — vērtība. Kā nekā tur dejo tik daudz ārstu, kuriem rūpes par citiem ir pilnīgi pašsaprotama ikdienas lieta! Viņi ik gadu rīko pavasara sadejošanās koncertu, un šogad tas būs labdarības koncerts ar mērķi vākt līdzekļus servisa suņu biedrībai “Teodors”. Tā ir sabiedriskā labuma organizācija, kas jau kopš 2013. gada veicina cilvēku ar invaliditāti, tostarp bērnu, pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, sniedzot atbalstu ar servisa suņu palīdzību. Un mēs lecam šajā piedzīvojumā kopā ar viņiem! 🤩

Vairāk par koncertu, tā norisi un ziedošanas mērķiem lasi šeit 👈🏼

♥️ Tiekamies jau 21.aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes aulā koncertā "KAS TE RĪB?" uz sirsnīgu un mīlestības pilnu sadejošanos! ♥️

Pietiks dejot, pasportos!

Wed, 21 May 2025 08:15:00 +0000

Nav noslēpums - tautas deju ansambļu dzīve ir ārkārtīgi krāšņa. Notikumiem, pasākumiem un dejām pilna. Bet ko tad, kad brīva nogale? Tad pasportos! Līdzās pašu rīkotajam basketbola turnīram un ikgadējam draudzīgajam hokeja duelim ar "Danci", mēs allaž labprāt lecam iekšā avantūrās arī citos sportos.

Maijs nu jau tradicionāli mums iezīmējies ar skaistajiem skriešanas svētkiem - Rimi Riga maratonu. Vairākus pavasarus esam lepni palaiduši startā un priecīgi sagaidījuši finišā visu distanču drosminiekus! Esam pieredzējuši jaunu rekordu uzstādīšanu, esam pieredzējuši skaistas uzvaras, redzējuši īstas prieka asaras par paveikto, fotografējušies ar priecīgiem tūristiem no visām pasuales malām un priecājušies līdz ar katru, kurš stājies uz starta līnijas!

Maratona kustības prieks ierāvis sevī arī prāvu pulciņu mūsējo. Ļoti, ļoti lepojamies ar katru, kurš izaicina sevi ne tikai deju zālē, bet arī maratona distancē un šogad skrējēju pulciņā teju katrā distancē varēja redzēt kādu, kam uz muguras rakstīts "VEKTORS". Ko tik dejotāji nevar, vai ne?

Te lasi īsu Rimi Riga maratona jubilejas sērijas "35 stāsti" rakstu ar mūsu Beati, kura skriešanai iedvesmojusies tieši no dalības starta un finiša ceremonijās. 🏁

Un te mūsu drosminieki šogad:

🌟 Rūdolfs pieveica pilnu maratona distanci!

🌟 Deivids un Ivans šogad noskrēja veselu 21 km (pusmaratona) distanci

🌟 Diāna, Elvis, Elza, Evelīna un Beate ar īstu dejotāju eleganci noskrēja vienu labu desmitnieciņu

🌟 Elīnu nenobiedēja pat diezgan stiprās lietavas - jubilejas tautas skrējiens 6km garumā un maratona medaļa kaklā!

Ko tālāk? Nemiers urda, jāsporto! Tūliņ tiekamies TDA "Dancis" rīkotajā florbola turnīrā un tad ... laiks rādīs!

Vektora 66.sezona jeb – vai ir dzīve pēc jubilejas?

Wed, 02 Oct 2024 15:00:00 +0000

Tā vien šķiet, ka visa iepriekšējā – jubilejas – sezona pagāja vienā vienīgā pavasarī. Domās, darbos, dejās mums bija kārtīgs pavasara atvēziens ar visu jauno, spožo, neredzēto, pirmreizējo un reizēm mazliet trako. Darbojāmies kā čaklas bitītes, idejas sprāga kā sapumpurojuši ābeļu zari, darbos bija tik daudz enerģijas kā rosīgā skudru pūznī – tas viss, lai jubileju sev un saviem skatītājiem padarītu par neaizmirstamu piedzīvojumu.

Bet ko tad, kad jubileja cauri? Kad viss izdejots, sadarīts, parādīts, nosvinēts?

Ir laiks jauniem piedzīvojumiem. Vektors ir tas mutuļojošais nemiers, kas neapstājas ne uz mirkli. Jā, mēs mēdzam ievilkt elpu, ja jautāsiet, bet arī tajā ir kas īpašs! Tajā atpūtas mieriņā rodas jauna enerģija, jaunas idejas un spēki, kurus šogad esam gatavi ielikt skaistos projektos, draugu un pašu rīkotos koncertos un “AIZ KO GARŠ PAVASAR’S?” LATVIJAS TŪRĒ, lai uz pašām skaistākajām Latvijas skatuvēm aizvestu paši savu pavasari – skaistu, enerģijas pilnu, nebēdnīgu un pavisam īstu!

Kas vēl jauns? Jaunie jauni! Nemiernieku pulks iepriekšējās sezonas noslēgumā siltas ardievas teica 7 brīnišķīgām dāmām, kas Vektorā aizvadījušas vairākas brīnišķīgas, piedzīvojumiem pilnas sezonas un nu nolēma kādu laiciņu dejošanu iepauzēt. Taču Vektora rindas papildinājuši 10 jauni censoņi! Esam ārkārtīgi priecīgi savā pulciņā redzēt jaunus, apņēmīgus, skaistus un darboties gribošus jauniešus! Tāpat arī vadības sastāvs nedaudz mainījies – bet, kā allaž, tikai uz labu! Turpmāk nemierniekus dīdīs arī Marta Paula Rāzna – deju skolotāja, kas savas gaitas sākusi mums jau tik labi zināmajā Agra Daņiļeviča deju skolā “Dzirnas” un vēlāk visādus labumus samācījusies arī Lielbritānijā – Falmouth University. Būs forši, mums jau viņa ļooooti patīk!

Bet vispār mums jau pirmā rudens treniņnometne aiz muguras, deju repertuārs šai sezonai jau top, “Rotaļas” futbolu paspēlējuši (un 2.vietu izcīnījuši!!), esam sapazinušies ar jaunajiem, foršajiem, kalendāros salikuši daudz labas reizes, kad satikties ar Tevi, mīļais skatītāj, un vispār esam gatavi diezgan skaisti aizvadīt Vektora 66.sezonu!

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

No “Vāveru polkas” un “Klabdanča” līdz “Man bij’ kaltis kumeliņis” – VEKTORAM 65

Fri, 10 May 2024 15:00:00 +0000

Piekritīsiet taču, ka jubileja ir ārkārtīgi labs brīdis, kad uz mirkli piesēst, pāršķirstīt bilžu albumus, apdomāt pieredzēto, aplūkot gadu gaitā sadarītā vezumu, gremdēties brīnišķās atmiņās par draudzībām, par dejām, koncertu priekiem, drusku arī smieklīgām ķibelēm šad un tad un vienkārši saprast, cik labi, ka tas viss ir bijis!

Skaidrs, ka 65 gados sadarītā ir daudz. Tik daudz, ka pašiem acis ņirb, šķirstot kādreizējo jubileju bukletus vai Biedru grāmatu, atceroties katru cilvēku, kurš kaut uz brīdi meties kopīgā, nemiera pilnā piedzīvojumā un saucis sevi par vektorieti. Tāpat arī jūtot, cik svarīgs Vektors ir ne tikai tiem, kas kādu laika sprīdi bijuši Vektora sektorā, bet arī tiem, kas allaž bijuši līdzās – uzticamiem skatītājiem, atbalstītājiem, mūsu ģimenēm un draugiem, kas nākuši uz koncertiem, cieši jutuši līdzi skatēs un konkursos, snieguši palīdzīgu roku pie dažādu tērpu detaļu sagādes vai atjaunošanas, skatījušies koncertu ierakstus un visiem allaž apkārt teikuši tikai labus vārdus par Vektoru. Šo visu cilvēku dēļ mēs esam tie, kas mēs esam. Šodien, šeit un tagad. Šo cilvēku dēļ mēs drosmīgi metāmies šķietami neprātā – divām dažādām jubilejas programmām divas dienas pēc kārtas, jo šķita, ka ir dejas, bez kurām jubileja nebūtu īsta jubileja. Un vai ziniet? Tā bija pati labākā izvēle!

Visas sestdienas garumā Ķīpsalas izstāžu zāle pārvērtās par kārtīgu dejotāju un svētku epicentru! Tā piepildījās teju 500 dejotāju priecīgos deju soļos, čalās, siltos dzimšanas dienas apsveikumos. Tiekoties uz skatuves, mēs labā draugu pulkā izdejojām to, kas 65 gadu laikā piedzīvots Vektorā – no Ulda “Vāveru polkas” un “Vadžu dejas svītas” līdz Vektora himnai, H.Sūnas “Kurzemei”, un Dagmāras spožākajām jaunradēm – “Skaista mana tēvu zeme”, “Man bij’ kaltis kumeliņis” un “Dievzemīte, Tēvzemīte”. Tie bija mūsu mazie Deju svētki un, šķiet, ka tie izdevās krāšņi, sirsniņu piepildoši un īsti svētkiem atbilstoši!

Cik svarīgi ir laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz piedzīvoto, tikpat svarīgi ir atcerēties, ka šajos piedzīvojumos allaž līdzās ir tie, ar kuriem “ir pa ceļam”. Tie ir draugi, kas atbalstīs, priecāsies, veselīgi drusku reizēm konkurēs, ballēs sirsnīgi izdancinās, ik pa laikam uzdzīs kādu amzieri un pāri visam – būs līdzās. Tāpēc visiem pavasara ziediem rotātus, siltus, siltus PALDIES vēlamies pateikt mūsu draugiem

TDA ROTAĻA, TDA GATVE, TDA AČKUPS un AČKUPS D, TDA DANCIS un DANCIS VIP, DA DAIĻRADE un DAIĻARDE D, TDA LĪGO, TDA TEIKSMA, DeTEIKSMA un VPDK TEIKSMA, TDA ZELTA SIETIŅŠ UN DEJU SKOLA DZIRNAS un viņu vadītājiem, kas šīs svinības pārvērta par īstiem, siltiem un ilgi, ilgi atmiņā paliekošiem SVĒTKIEM!

Ko Vektors dara pēc jubilejas? Gatavojas nākamajai, ha! Nu, nē, joks. Drusku, drusku atvelk elpu, ļauj skaisti piedzīvotajam iegult sirds kambarīšos, atmiņu un bilžu lādītēs un tad .. tad gan turpina miera dzīves nepazīt!

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

MUMS IR UZVEDUMS!

Thu, 09 May 2024 15:00:00 +0000

Uzdrīkstēties, noticēt mazliet neprātīgam ideju lidojumam, pulcināt labākos līdzās un drosmīgi sekot sajūtai, ka tā ir vislabāk! Pavasaris Vektora sektorā droši vien vairs nekad nebūs “vienkārši pavasaris”. Tas katram šī laika vektorietim allaž atgādinās par Straumēnu sētas rosību, plaukstošām meijām deju zālē, desmitiem pašu rokām sašūtiem lakatiņiem, dūceņu zumēšanu un stāstu, kas Vektora 65 gadu jubilejas svinības pārvērta vēl nekad neredzētā piedzīvojumā!

Piepulcētā pilnā Ķīpsalas izstāžu zālē 120 vektoriešu un pulciņš Agra Daņīļeviča deju skolas “Dzirnas” bērnu izdejoja pavasara plaukumu, pirmās saules atspulgu sētā, nebēdnīgus amzierus, čaklu darbošanos un E.Virzas poēmu “Straumēni” iedzīvināja dejās, stāstos, krāšņā gaismu režijā un grandiozā muzikālā stāstā, kādos tā vēl nebija redzēta.

Mums laimējās, ka šo kopā ar mums piedzīvoja arī fotogrāfs Juris Zīģelis un mums vēl ilgi, ilgi būs iespēja atskatīties uz sadarīto, caur viņa objektīvu tvertajiem mirkļiem, ko iespējams apskatīt AIZ KO GARŠ PAVASAR’S bilžu galerijā

Vēlamies teikt siltus PALDIES tiem, pateicoties kuriem šis pavasaris spēja uzplaukt ne tikai prātos, bet arī dejās, mūzikās, uz skatuves, katrā svārku un kreklu atlokā, Rīgas ielās un skatītāju sirdīs:

Mūziķi:

Bungu un dūdu grupa “Auļi”, “MM Orķestris” (solisti : Ieva Sutugova, Beāte Zviedre, Zane Dombrovska, Ernests Medenis, Edgars Kārklis, Mārtiņš Miļevskis)

Uzveduma veidotāji:

Horeogrāfe un mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale

Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs

Komponists Mārtiņš Miļevskis

Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš

Vizuālais koncepts un dizains Lauma Studena

Stāstnieks Matīss Budovskis

Skaņu režisori Einārs Cintiņš un Kaspars Bārbals

Fotogrāfi Kristaps Pelēkais un Reinholds Švarcs (uzveduma īpaši veidota fotosesiju tūre apskatāma šeit)

Tērpus un rekvizītus veidojuši:

Lauma Studena, Baiba Dimanta, Māra Leja, Rūta Visocka, Anna Stradiņa, Egija Goldberga, Elvis Ansabergs

Atbalsta:

Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds

Sirsnīgs paldies:

Kates mēbelēm, BT1 Izstāžu hellei – Viesturam Tīlem, Uģim Ozoliņam, Jānim Zvirbulim , Deju skolai “Dzirnas”, RTU jauktajam korim “Vivere”, Iepirkšanās un izklaides centrs Akropole Rīga, Estrada sporta apģērbu zīmolam, Vektora birojam un Rūdim Šķupelim, Uvas Eglītes ģimenei un visiem Rudbāržkalnu māju iemītniekiem!

Vai šis pavasaris uzplaucis tikai vienreizēji? Mēs ticam, ka labas lietas jālaiž tautiņās! Bet par to mazliet vēlāk, kad pavasara saule jau būs ievēlusies drusku vairāk vasaras siltumā.

Lai skaists, ziedošs, dejām un piedzīvojumiem pilns pavasaris, mīļie!

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

Pavasari pielabināt un jubileju nosvinēt

Thu, 01 Feb 2024 16:00:00 +0000

Siltā saule jau pamatīgi silda degungalu un starp tikko saimniekmeitu ābeļdārzā izžautajiem palagiem bezbēdnīgi sulīgi zaļajā zālienā sagūlušies puši. Viņi gulšņā un gulšņā, gribēdami sajust visu smaržu, ar kādu pavasaris ienācis pagalmā. Gaisā jūtama pavasara apņemšanās sākties! Bet pavasaris nācis ne tikai ar silti reibinošu, priecīgu nemierga garu, tas nācis ar lieliem darbiem, svētkiem un no sirds baudāmu dzīvošanu!

Svinot Vektora 65.gadu jubileju, esam sarūpējuši skaistu, pavasarīgi nebēdnīgu un siltu, siltu deju uzvedumu “AIZ KO GARŠ PAVASAR’S?”, kas stāstīs par mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Tas būs vesels pavasara piedzīvojums! Mūsu mīļais draugs, komponists Mārtiņš Miļevskis uzvedumam radījis 11 jaunas, tautas dziesmu tekstos balstītas mūzikas, ko Dagmāra ietērpusi daudzveidīgās horeogrāfijās. Skaņdarbus deju uzvedumā dzīvā orķestra skanējumā izpildīs grupa “Auļi”, kā arī vijolnieks Otto Trapāns, koklētāja Latvīte Cirse, ģitārists Jānis Kalniņš un vokālistes Beāte Zviedre, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska.

Nāc un lūko, cik raibi padzīvosim, labi pastrādāsim un gana jestri pasvinēsim Straumēnos!

Biļetes: AIZ KO GARŠ PAVASAR’S?

HOREOGRĀFE: Dagmāra Bārbale
KOMPONISTS: Mārtiņš Miļevskis
REŽIJA x SCENOGRĀFIJA: Reinis Suhanovs
DEJO: vairāk kā 120 vektoriešu & Deju skola “Dzirnas” audzēkņi
MŪZIKA: Bungu un dūdu grupa “Auļi”, Mārtiņa Miļevska orķestris
SOLISTI: Beāte Zviedre, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska, Ernests Medenis, Mārtiņš Miļevskis, Edgars Kārklis

Par to, cik labi vienkārši kopā būt!

Sun, 31 Dec 2023 16:00:00 +0000

Kad gads uz izskaņu pošas, arī pašam allaž gribas kaut kā apdomāt visu padarīto, visu piedzīvoto, galvā vēlreiz izskriet cauri notikumu karuselim, nopriecāties par katru jaunu lietu, kas daudz iemācījusi. Varbūt nedaudz arī apstāties pie tā, kas līdz galam nemaz tā arī nesanāca. Bet, nu, nekas, vēl jau vienmēr ir nākamais gads!

Šajā laikā arī mēs mazliet vairāk piedomājam viens par otru, decembra beigās Svecīšu vakarā arī teicām gan skaļus, gan klusus, bet ne mazāk svarīgus un siltus, siltus paldies viens otram par kopābūšanu, kopādarīšanu un to, cik kopā tomēr bijis traki forši!

Un no sirds ceram, ka katram ir tā.

Daži mīļi, mīļi vēlējumi no mums jums Jaunajā gadā!

✨ Diāna, Vektora Dē grupas prezidente:

“Lai 2024.gads mums nes radošus un produktīvus mēģinājumus, skaistus koncertus, prieka un sirsnīguma pilnus satikšanās brīžus, lielākus un mazākus piedzīvojumus, laimes brīžus, esot kopā. Lai īsts vektorieša gars katrā no mums!”

✨ Aksels, pamatsastāvā dejo kopš 2021.gada:

“Lai koncertu priekšējā skatītāju rindā vienmēr kāds augumā īsāks cilvēks ir biļeti nopircis, lai visi svētku pīrāgi ir bagātīgi pildīti, un, protams, lai šampānieša glāzē burbuļi nebeidzas!”

✨ Beate, vektoriete sesto sezonu:

“Lai Jaunais gads nes daudz tādu brīžu, kuros klusi pie sevis vien nopūst – “ui, ku’ šis ir labi!”. Lai izdodas īstenot visu sirdī loloto un allaž blakus kāds, ar ko šos priekus dalīt! Drusku nemierīgu, bet traki labu to Jauno!”

✨ Rūdis, pamatsastāva prezidents:

“Lai Jaunajā gadā paliek laiks apstāties un novērtēt tos sev apkārt, lai lielais deju skrējiens nenogudrina un lai vienmēr raits deju solis!”

✨ Lauma, nodejusi Vektorā jau daudz, foršus gadus un dejos vēl:

“Diena viegla vai grūta, lai tā nodzīvota pilnu krūti, ar štimmungu, jušanu un vērti. Lai laimīgs, mākslinieki!”

✨ Elīza, 2023.gada čībiņu ieguvēja:

“Lai jaunais lustīgs un jestriem piedzīvojumiem pilns, un vienmēr blakus kāds savējais, ar ko to visu dalīt!”

✨ Rūta, pamatsastāvā dejo pirmo gadu:

“Cilvēks jau nevar bez cilvēka un savējo bariņa. Katram tie savējie ir kaut kas cits, bet man dzīve šogad piespēlējusi vēl vismaz 70 mīļus acu pārus, kam sirdis vienā ritmā ar manējo pukstu, kājas uz Ķīpsalu nes, un ko par savējiem tagad varu saukt. Kopā ālēties, nogurt, atkal priecāties, šad tad arī padejot un būt kopā dzīves svarīgākajos mirkļos – arī tad, kad divi savējie par vienu veselumu kļūst.

Lai arī nākamajā gadā mums ir iespēja smieties, pārdzīvot, ik pa brīdim padusmoties, tad samīļoties, šad tad arī padejot, bet galvenais – būt kopā ar savējiem.“

Esiet paši, esiet laimīgi, daudz dejojiet un mīliet! Tiekamies visos 2024.gada piedzīvojumos!

Ar mīlestību,

VEKTORS ♥️

Uldi, mēs turpināsim Tevi!

Tue, 19 Dec 2023 16:00:00 +0000

25.novembra diena VEF Kultūras pilī ir rosīga. Tā pilna maziem mirkļiem, kam pieķerties un ko nelaist vaļā.

Pa kāpnēm skrien jauns puisis, tikko beidzis mēģinājumu uz skatuves. Straujā līkumā uz kāpnēm viņš nopakaļ savai deju partnerei saka: “Bet te taču uz skatuves nemaz nevar nesmaidīt, vienalga, kurā rindā Tu dejo! Mēs tomēr esam uz VEF Kultūras pils lielās skatuves!!”. Pie sevis nosmeju, šķiet, ka te tik bieži būts, ka zinu katru kulisēs esošo putekli un katru prožektora leņķi. Bet, ja tā padomā, es labi atceros arī savu pirmo sajūtu, dejojot tieši te.Un patiešām. Nav pārāk mazas vai pārāk lielas skatuves, ja vien Tev ir ko teikt, uz tās uzkāpjot. Tā arī Uldis vienmēr teicis – uz skatuves jāiet tad, kad ir ko pateikt. Un, lai arī kādi stāsti būtu līdzpaņemti vai sirdīs loloti katram no dejotājiem, kas kāpa uz skatuves koncertā “Sveiks, Māksliniek!”, tie visi bija īsti, no sirds. Pilni siltu sajūtu, piedzīvojumu un kaut kā, kas piemita tikai mūsu Uldim. Īsta dzīvesprieka!

Gaisā jūtama viegla matu lakas migliņa, pie spoguļa sprādžu bardaks, visur lentes, krāsainas zeķes, apakšsvārku mākonīši. Puiši viens otru drusku pazobo par to, kuras krāsas lakatiņam tad te tagad jābūt uzsietam. Ir, ir laiks iet gatavoties dejai. Uzmet aci pāri ģērbtuvei – aha, mans partneris arī jau gatavs. Ejam pa kāpnēm, kāda cita kolektīva dejotājs laipni pietur durvis uz aizkulisēm, kamēr visi saejam aizskatuves tumsiņā. Tā, atrodu savu iziešanas vietu. Mīņājos, piecreiz palūkoju, vai pastala sasieta gana stingri. Labi, viss, tūliņ jāsāk! Paceļu acis un man pretī spīd viens drusku delverīgs acu pāris. Sasmaidāmies. Sākās stabulītes skaņas, izdejojam ar polciņām ārā, noleciens, piesitu kājas, paceļu galvu skatītājos un no visas sirds saku divus vārdus, kas šajā vakarā skan tā, kā nekad nav skanējuši –

‘VĀVERU

POLKA’

Nez, man tikai tā liekas – šodien katrs smaids šeit šķiet divtik silts. Katrs skatuves joks liekas divtik smieklīgs! Un šodien ārkārtīgi svinīga sajūta ir ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī – kad eju nost no tās. Jo es zinu, ka visriņķī man ir savējie. Nē, mēs nedejojam vienā kolektīvā. Bet tik un tā jūtam vienu – mums te ir jābūt, jo mums tas ir svarīgi.

Noplivinās mana partnera roka apmetnī, es kulisēs klusiņām ieslēdzu savu “Kurzemes” lampiņu. Tūliņ, tūliņ sākies pēdējā deja šajā koncertā. Un šķiet, ka kaut kā Tu vienlaikus jūties ārkārtīgi priecīgs un arī nedaudz skumjš. Šis tomēr bija kas vairāk par koncertu.

“Kurzeme” tiek nodejota vienā elpas vilcienā. Mirgo siltās gaismiņas meiteņu rokās, puišu staltie stāvi tās sargā ar tādu spēku un vienlaikus maigumu, kādu tikai Uldis mācēja iemācīt. Tāpēc “Kurzeme” allaž mums būs mīļa. Pēdējie griezieni un viss. Šis piedzīvojums ir izdejots. Klusām atkāpjamies, saejam nelielā bariņā, lūkojamies uz ekrānu un tur viņš ir – māj mums no paša spilgtākā mākoņa maliņas. Un mēs viņam. Mājam un solāmies vienmēr, vienmēr turpināties.

VEF Kultūras pils izdzīvoja Uldi. Tā izdzīvoja Uldi katrā dejā un dejotājos, kas kāpa uz skatuves. Tā izdzīvoja Uldi katrā starpbrīža sarunā kultūra spils foajē, kurā satikās visu laiku dejas mīļi, kas allaž cienījuši Ulda darbu. Tā izdzīvoja Uldi katrā kolektīvā kas izkrāšņoja šo dienu – KALVĒ, DANCĪ, OGRĒ, DIŽDANCĪ, RITENĪTĪ, VIDZEMĒ un visu paaudžu VEKTORĀ. Un katrā sirdī, kas bija atnākusi, lai vienkārši būtu kopā tā, kā Uldis allaž to bija gribējis.

Skaistus koncerta brīžus iespējams aplūkot galerijā un ielūkoties nelielā LTV veidotā sižetā

Tāpat, tiem, kas Uldi vēlas iepazīt arvien jaunās krāsās, atgādinām, ka arvien tirgošanās pieejama Ulda Šteina un Birigitas Čikstes rakstītā grāmata “DEJAS INŽENIERIS”. Sīkāk par to lūko šeit!

No sirds pateicamies katram, kas šo koncertu atbalstījis, īpaši- RĪGAS ROMEI un RĪGAS TEHNISKAJAI UNIVERSITĀTEI.

Koncertu rīkoja biedrība “VEKTORS”

VEKTORS – TĀ IR MANA KOMANDA

Thu, 20 Jul 2023 15:00:00 +0000

Kad notikumu, piedzīvojumu, pārdzīvojumu, emociju un drusku arī noguruma virpulis ir nosēdies, ir laiks apdomāties. Ir laiks galvā pārcilāt justo, redzēto, saklausīto. Siltās atmiņās noglabāt spilgākos mirkļus. Bet kas ir šie spilgtākie mirkļi? Kā saprast, kas bijis TAS īstais Svētku mirklis? Cits teiks, ka Noslēguma koncerta pēdējā dziesma un siltā asara, kas rit pār vaigu, kad saproti, ka Svētki noslēgušies. Kāds, ka deju partnera siltais apskāviens pēc dejas. Varbūt uz deju laukuma sajustais ārprātīgais kopības brīdis? Vai tomēr iespēja traki lietainā mēģinājumā piekļauties pie drauga sāna un abiem slēpties zem viena lietusmētelīša?

Ir tik labi būt dažādiem. Ir tik labi būt mums pašiem. Nekautrēties justies atšķirīgi un lepni pasaulē nest to, ka mēs esam tik dažādi un tieši tas mums liek un vienlaikus ļauj būt kopā! Vektors ir mana komanda. Tie ir mani cilvēki, tie ir mani draugi, mani piedzīvojumi un mana iespēja sajust to, ko ļaut piedzīvot tikai izredzētajiem. Tie dejotāji taču ir traki, vai ne?

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki katra vektorieša sirdī tiks ierakstīti īpaši cieši. Sākot ar Lielo balvu Deju finālkonkursā, kas iesāka krāšņo Dziesmusvētku piedzīvojumu un beidzot ar līdz spēku izsīkumam izdejotu Sadziedāšanās nakti Svētku noslēguma dienā. Tāpat Svētki paliks atmiņā ar gurķiem launaga pakās, ar fēnu žāvētām zeķēm, lai tās būtu tīras uz nākamo koncertu, ar milzīgu pārģērbšanās skrējienu un to, ka arī tad, kad “Es izjāju Prūšu zemi” dejo kopš sevi atceries, Tu tik un tā uz laukuma vari apmulst un apgriezties uz nepareizo pusi. Divreiz. Svētki paliks atmiņā ar uz laukuma atstātām matu lentēm, ar visa tērpa pārģērbšanu 50 sekundēs. Un tikpat ar neaprakstāmu sajūtu, redzot uz laukuma simtiem dejotāju dejojam mūsu pašu “Skaista mana tēvu zeme”. Ar sajūtu, kad Dagmāra uzrunā mēģinājumos mūs no virsvadītāja tribīnes. Ar neizmērojama lepnuma sajūtu, ejot pa priekšu visam, visam Svētku gājienam. Ar jaunajiem “Čau, skaistā” džemperīšiem un to, ka nebija ne dienas, kad mēs neiedomājāmies par mūsu Uldi. Un nebija ne dienas, kuru mēs neizbaudījām uz visiem 100!

Lai arī laiciņš pagājis, Svētku sajūtas nav beigušās. Sirdī arvien jūtams saviļņojums un simtiem reižu pārskatītās bildes atkal un atkal no jauna sniedz iespēju ļauties atmiņu karuselim un tirpiņām, kādas pārņem, kad atceries visu, visu kopīgi piedzīvoto! Un just pateicību par to, kas tas noticis šeit un tagad. Ar manu Vektoru.

ES MIERA DZĪVES NEPAZĪSTU KOPŠ SAPINOS AR VEKTORU