Bez gaismiņas nedzīvošu

Bez gaismiņas nedzīvošu

Gaidīt – tāds bijis šis laiks. Pacietīgi, mierīgi, piesardzīgi. Gaidīt kopā, nenogurstoši, stipri un ar smaidu. Un tad atkal satikties, lai kopā piedzīvotu ko īpašu, pavadītu sauli, pārdzīvotu tumsu un atkal rītausmas gaismā sildītos. Savu sīkstumu, īstu latvieša spēku, spītu sasmelt jūrā, izcelt no tās pašu dārgāko, skaistāko dzintaru, ko turēt tikpat lielā vērtē, kā draudzību, sirdssiltumu un būšanu kopā. Ilgi, ilgi lūkoties ugunī un ļauties reibumam, ko rada bezgalības sajūta.

3 dienas mēs bijām viens otram atkal! Pēc ieilgušas netikšanās mēs varējām sasmaidīties, otra apskāvienā sasildīties, cieši partnera rokai pieķerties! Cik liela laime ir tomēr šo neparasto sezonu noslēgt visiem kopā, dalīties smieklos, saules lēktos, saule rietos, būt vienam priekš otra! Un radīt, atkal radīt.

DRĪZUMĀ
“Bez gaismiņas nedzīvošu”

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit