Dejot un radīt – tas ir par mums

Dejot un radīt – tas ir par mums

Tie, kas kādreiz bijuši klāt jaunradē piekritīs – dejas radīšana ir īpašs mirklis. Pirmās kombinācijas, kurās vēl pinies un tas, kā izbrīna, apmulsuma, mazas (dažreiz pat nemaz tik mazas!) sajūsmas emocijas mutuļo deju zālē. Un nevienam jau nav noslēpums, cik ļoti Vektors lepojas ar Dagmāru un to, ka viņa mums uztic sevis lolotās jaunrades idejas. Ziniet, cik forši ir būt tur iekšā? Būt kopā ar Dagmāru, kad redzējums pārtop par soļiem, soļi par kombinācijām un kombinācijas savijās dejas stāstā! 

Šogad uz jaunrades konkursa pirmo kārtu Slampē devāmies ar divām Dagmāras izlolotām dejām – “Tautiņas aizveda vērpājiņu” un “Uz Kurzem’!”- un vienu Agra Daņiļeviča deju “Neviens mīļi tā nebrauca”. Jāsaka, ka tas ir kārtīgs izaicinājums, vienā konkursa dienā izdejot tik emocionāli atšķirīgas dejas, bet, cītīgi pastrādājot, atkārtojot, slīpējot un precizējot dejas neskaitāmas reizes, žūrija lēma, ka mēs ar visām trim dodamies uz nākamo kārtu – konkursa finālu Ogrē!

Varbūt pavasarīgā saule, varbūt rūpīgi gludināto svārku krokās paslēptās labās domas, varbūt mīļie veiksmes vēlējumi, ko viens otram devām, vai varbūt viss kopā, bet esam lepni, jo visas trīs uz konkursu vestās dejas saņēmušas atzinīgus vārdus un godalgotas vietas – mājās devāmies ar vienu pirmo vietu, divām trešajām vietām un labi padarīta darba sajūtu!

Vai tagad kādam laikam mums būs miers? Noteikti nē! Mēs miera dzīves nepazīstam taču!

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit