Lēciens iekš 2020

Lēciens iekš 2020

Laiks tā skrien! Taču piekritīsiet?

Vēl vakar bija divitūkstošā sākums, Vektoram 41, tikko bija noticis Forums, vektorieši gatavojās sezonas otrajai daļai, kāds bija apņēmies nekavēt mēģinājumu sākumus, kāds izdomājis, ka šogad noteikti jāizbrauc ārpus Latvijas robežām parādīt kā dejo Vektors arī cittautiešiem.

20 gadus vēlāk mēs esam sagaidījuši 2020. Un stāsts, lai arī pilnīgi citāds, ir ļoti līdzīgs.

Decembrī bija mūsu Forums. Mūsu kopā sanākšanas svētki, ar dejām, ar svinībām, ar pārsteigumiem un lielu priecāšanos. Kā katru gadu, viens no svarīgākajiem notikumiem ir jauno biedru uzņemšana Vektora sastāvā, to apstiprinot ar katra parakstu Vektora biedru grāmatā. Tāpat arī jaunieviestā tradīcija, kas nu notika jau trešo gadu – Gada vektorieša balvas pasniegšana! Un protams, Vektora čībiņu pasniegšana un kopīga himnas dziedāšana. Sveicieni čībiņu ieguvējiem Arturam Levicam un Ievai Bumbierei!

Līdzīgi kā pagājušajā vasarā, arī mazajā ziemas brīvlaikā īstu brīvdienu daļai vektoriešu nemaz nebija. Mēģinājums pirms svētkiem, pēc svētkiem, un jau otrajā jaunās desmitgades dienā mēs devāmies pie austrumu kaimiņiem – piedalījāmies Maskavas ziemas festivālā un nodejojām 4 koncertus! Mūs sagaidīja ļoti viesmīlīgi, ēst deva vairāk nekā spējām ņemt pretī un skatuve zem miljoniem mirguļojošām lampiņu virtenēm bija īsta Ziemassvētku pasaka!

Uz Maskavu vedām gan latviešu dejas klasiku, gan nesenāk tapušās dejas, un, protams, arī Dagmāras skaisto un mums tik mīļo “Skaista mana tēvu zeme”! Dejojām ārā un, patiešām, aukstums nebija šķērslis. Pat sniedziņš, kas maigām pārslām lēni laidās uz tautas tērpiem, ķērās skropstās, krājās uz cilindriem, radīja maģisku siltumu gan mūsos, gan skatītājos.

Gads tik labi iesācies, gads vēl labāk turpināsies!

 

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit