Skaista mana tēvu zeme. Patiešām skaista!

Skaista mana tēvu zeme. Patiešām skaista!

Tas notika tā.

Reiz Dagmārai bija ideja. Liela, skaista ideja. Pārādīt pasaulei mūsu Latviju caur deju. Ideja izskanēja īstajā brīdī, starp īstajiem cilvēkiem. Šosezon uz Vektoru atnāca Eleonora. Talantīga un spējīga audio vizuālās mediju mākslas studente, kura Dagmāŗas ideju uzķēra, saprata un teica – darām!

Nedaudz vairāk kā 1000km ar maršrutu Rīga – Biksti (Zemgale) – Saka (Kurzeme) – Rīga pirmajā dienā, un Rīga – Aglona (Latgale) – Liepa (Vidzeme) – Rīga otrajā dienā, teju 48 stundas kopā būšanas, ar 3-4 stundu miegu starp sestdienu un svētdienu. Lietū, vējā, saulē, pat krusā, pie jūras un stāvkrasta, pie ezera un bērzu birzīm, starp klintīm un ziedošām ievām, plašos līdzenumos un kviešu laukā. 4 novadi, 128 tautas tērpi, 32 vektorieši, 2 operatori Edgars un Lauris, 1 režisore Eleonora, mūsu Dagmāra un Diāna, viens liels autobuss ar šoferīti Ilmāru, dažādas kameras un droniņš! Tāds bija Vektora filmēšanas brīvdienu komplekts!

6:00 rītā startējām no mūsu mājvietas Ķīpsalas uz pirmo pieturu – Zemgali. Tur mūs laipni uzņēma “Bikstu” saimniece Iveta. Kviešu laukā, rīta saules staros un vējā, ar pirmajiem kadriem dejas “Skaista mana tēvu zeme” sapnis par video visos Latvijas novados sāka piepildīties. Viegli nosaluši, nedaudz satraukti un ļoti priecīgi teicām saimniekiem paldies, un devāmies tālāk, uz Kurzemi.

Kurzemē mūs uzņēma Zigurds un Māra. Skaistā mājā, pašā jūras stāvkrasta malā. Stiprs vējš, krusa, tie mums nebija šķēršļi, jo sasildījāmies saimnieku mājās pie krāsniņas, ar siltu tēju un gardajiem Rīgas balzamiem. Dejot saulrietā pie jūras Latvijas svētkos… Ak! Nemaz nerakstīšu. Jo to sajūtu nevar izstāstīt.
Ap kādiem vieniem bijām Rīgā un steidzām mājās atvilkt elpu… lai 6:00 no rīta atkal tiktos Ķīpsalā un dotos uz otru Latvijas pusi.

Vai jūs maz zināt, cik draudzīgi, cik sirsnīgi cilvēki dzīvo visos mūsu novados? Latgalē viesojāmies “Kalnāju” mājās, kuru saimnieki bija tik ļoti parūpējušies par mums, ka meitenēm pat bija savs spogulis, lai skaisti uzkrāsotu lūpas un piekārtotu vainagus! Latgalē mūs sildīja saule, tās stari atmirdzēja ezerā, smaržoja ievas, dziedāja putni. Izdejojāmies un devāmies uzņemt spēkus uz Aglonas maizes muzeju. Muzeja saimniece Vija apbūra ar savu patrotisko Latgalietes dvēselīti, iemācīja mums ēst kļockas un ar laba vēlējumiem pavadīja uz mūsu pēdējo galamērķi – Vidzemi.

Vidzemē bijām Liepā pie Lielās Ellītes – smilšu alām, strautiņa malā, 45 grādu leņķī aizvadījām “Skaista mana tēvu zeme” filmēšanas pēdējo posmu. Noguruši. Laimīgi. Viens veselums.

Jau nevaram sagaidīt, kad varēsim jums parādīt rezultātu!

Paldies projekta draugiem:
Ēdinātājiem:
Zaķu krogs
Bistro CATA
Aglonas maizes muzejs

Sponsoriem:
Red bull
Raunas dārzs
Zaļā maize
Latvijas Balzams

Šoferītim – Ilmāram Ūdrim

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit