Dagmāra Bārbale

Mākslinieciskā vadītāja

Viņa ir loģisks Vektora tradīciju turpinātājs. Vienkāršība, pozitīvisms un strādīgums ir Dagmāras spēcīgākie instrumenti. Cilvēks, kurš zina savu darbu un kuram piemīt sava kvalitāšu latiņa.

Dagmāru noskatījām “No zobena saule lēca” izrādēs. Apbūra ne tikai viņas loģiskais, racionālais prāts, strādājot laukumā ar simtiem dejotāju, bet arī viņas pozitīvā, vienkāršā un sirsnīgā personība. Dagmāra bija kas pilnīgi neredzēts, tik jauna, apveltīta ar izcilām vadītājas spējām un profesionalitāti, kuru papildināja uzkrātā bagātīgā pieredze.

Tā aizvien biežāk pie mums sāka nākt Dadzītis – mācīt dejas, palīdzēt gatavoties lieliem projektiem, mazliet vēlāk jau kā asistente, līdz 2015.gada 7.decembrī Uldis Vektora stafetes kociņu nodeva Dagmārai kā ansambļa mākslinieciskajai vadītājai.

Dagmāra ir paraugs, ne tikai kā dejot, kā strādāt, bet arī kā dzīvot. Vienkārši, skaidri un no sirds. Viņa ir kas līdzīgs dzintaram.

Kā saka Dagmāra: “Domāju, ka mana pievēršanās no Agra Daņiļeviča deju skolas pie tautas dejām ir likumsakarīga, jo pamatu pamatos es arī nāku no tautas deju aprindām. Bērnību pavadīju Smiltenē, un mana pirmā deju skolotāja bija Ieva Adāviča, kas ir īsts dejotāju “dīdītājs”. Prasīgumu pret dejotājiem, pedagoģisko meistarību es esmu aizguvusi no viņas. “Dzirnās” ir daudz kā laba, bet “Vektorā” ir citādāk un šis “citādāk” ir vajadzīgs manam līdzsvaram.”

Dagmāra ir superīga! Viņa paveiks lielas lietas, un mēs palīdzēsim!

Jau 2005.gadā Dagmāra sāka strādāt kā tautas deju kolektīva „Dadzīši” vadītāja asistente, 2008.gadā tautas deju ansambļa „Ieviņa” vadītāja asistente. Bijusi Smiltenes Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Dadži” vadītāja. No 2010.gada līdz šodienai Dagmāra strādā kā pedagogs deju skolā “Dzirnas”.

Pirmā pieredze veidot laukuma zīmējumus un tos iedzīvināt deju svētkos bijusi 2013.gada XV Deju svētku lieluzvedumā “Tēvu laipas”, kur kopā ar A.Daņiļeviču tika iestudēta deja “Apkal manu kumeliņu”. 2015.gadā Dagmāra ir bijusi virsvadītāju A.Daņiļeviča un I.Pulmanes asistente, veidojot laukuma zīmējumus  un vadot kopmēģinājumus XI Jaunatnes dziesmu un deju svētku lieluzvedumā “Līdz varavīksnei tikt”. 2016.gada maijā Dagmāra bijusi virsvadītāja Tautas deju ansambļu svētku uzvedumā “Gredzenus mijot” Cēsu pils parkā.

Strādājusi kā A. Daņiļeviča asistente un labā roka tādos projektos kā “No zobena saule lēca”, “Zvaigžņu rakstu kalējiņi”, “Lec saulīte”, “Spēlēju.Dancoju.Dejoju” un citos.

Dagmāra ir Vektora veiksmes noslēpums, bet tas ir noslēpums.

2017.gadā XX Jaunrades deju konkursā Dagmāras horeogrāfija “Salniņa” ieguvusi I vietu.  Jaundeju konkursā “Mēs un deja” 2017.gadā par dejām “Ēsti gribu, dzerti gribu” un “Sīki putni”  iegūtas divas II vietas. 2016.gadā konkursā “Mēs un deja” par dejām “Pazarītes” un “Cīruli cīruli” piešķirtas divas I vietas, bet par deju “Es čigāna meita biju” II vieta.

2018.gadā Dagmāra pirmo reizi kāpa XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme”  tribīnē kā virsvadītāja.

Dagmāra ar savām ambīcijām ir kā milzīgs dzinējspēks Vektoram, lai tas spētu dzīvot, attīstīties un piekopt savas tradīcijas pēc Ulda daudziem vadības gadiem. Dagmāras joki un tajā pašā laikā atbildīgā attieksme, spēj dejotājos noturēt mundrumu un enerģiju katrā dejā. Katrā ziņā, esmu pagodināts dejot kolektīvā, kuru vada Dagmāra!

Vairāk par Dagmāru

Uldis Šteins

Goda vadītājs

Uldis ir paraugs tam, kādam ir jābūt īstam vīrietim. Atklātam, draudzīgam, strādīgam, vienkāršam, sabiedriskam un reizē arī stingram, prasīgam ar savu viedokli, tieši tāds ir Uldis. Šķiet, ka viņš vienmēr ir zinājis un bez lieka satraukuma gājis uz saviem mērķiem, atmetot visu lieko. Uldis ir liels savos darbos un sasniegumos, bet pats galvenais – Uldis ir liels savā cilvēcībā.

Uldis Šteins – izcils dejotājs, sportists, inženieris, talantīgs vadītājs, TDA “Vektors” radītājs, horeogrāfs, Rīgas Kinostudijas direktors, kino tehnoloģijas pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Latvijas simtgades svētku goda virsvadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, studentu Dziesmu un Deju svētku “Gaudeamus” virsvadītājs. MĀKSLINIEKS, kurš 55 gadus savas dzīves nesavtīgi dāvājis “Vektoram”.

Uldis dzimis 1935.gadā Rīgā, inteliģentu ģimenē, kurā ikdienas dzīve bija nesaraujami saistīta ar visu latvisko, savas tautas tradīciju cienīšanu un izkopšanu. Pirmā reālā saskare un aizraušanās ar deju rodas, dzīvojot pie vecvecākiem Mālpilī, vērojot skolotājas E. Grīnbergas vadītās deju stundas. Taču īstā dejošana sākas, mācoties Ogresgala pamatskolas 7.klasē, Ulda mātes vadītajā vietējā kolektīvā. Atceroties piedalīšanos II Deju svētkos 1950.gadā, Uldis ar smaidu atceras: “Es dejoju ganiņu viens visā plašajā Dinamo stadionā!”

Uldis ir Vektors! Prieks, ka sanāca dejot Vektorā, kad Uldis vēl bija Vektora mākslinieciskais vadītājs!

1950.gadā Uldis sāk dejot Ķeguma patērētāju biedrības kolektīvā, kuru vada tolaik jaunais un enerģiskais Harijs Sūna – horeogrāfs, uz kuru šajās dienās var attiecināt veselu laikmetu latviešu horeogrāfijas attīstībā. Dejošanu kolektīvā Uldis turpina arī studiju laikā, līdz Harijs Sūna 1956.gadā sāk vadīt Latvijas Valsts universitātes deju kolektīvu “Dancis”, līdzi atvedot savus uzticamākos dejotājus, tostarp arī Uldi.

Uldis man ir iedvesma, kas pierāda, ka tad, ja Tu kaut ko ļoti mīli, par to jācīnās visu dzīvi un to nedrīkst pamest nekādās grūtībās.

Pirmais nopietnais darbs kā kolektīva vadītājam aizsākās Lielvārdes deju kolektīvā 1957.gadā, pārņemot vadību no H.Sūnas. Pateicoties izcilā horeogrāfa pedagoģiskajai prasmei un mīlestībai uz deju, no laba dejotāja izveidojas prasmīgs deju kolektīvu vadītājs.

Neilgu mirkli esot par “Danča” vadītāju, 1960.gadā par Ulda acuraugu kļūst “Vektors”.

Uldis ir sava veida guru, viņš spēj pamatot un izstāstīt, kāpēc konkrētā kustība ir vajadzīga dejai, kāda ir šīs kustības ideja un kāpēc viņa jāizpilda tieši tā un ne savādāk, tas ir ļoti svarīgi, manuprāt, jo viņš dejā redz ko vairāk par kustību, viņš redz dejas dvēseli.

Vairāk par Uldi

Aleksandrs Kolbins

Asistents, baletmeistars

Ļoti harizmātisks un asprātīgs. Viņam viss ir ļoti vienkārši vai nedaudz riebīgi. Bet nav jāsteidzas dzīvot, vai lieki jāiespringst, galvenais ir apmānīt skatītāju!

Aleksandrs, vai mums vienkārši Šuriks, “Vektoram” pievienojās 2015.-2016.gada sezonā. Pateicoties viņam, meitām ir skaistās “gulbīšu” rokas, puišiem augstie lēcieni. Šuriks ar mums vislabprātāk runā franču valodā, pa reizei iestarpinot kādu labu anekdoti. Kopā ar viņu mums ir izdevies pieradināt ļoti daudz sarežģītas un grūtas klasikas kombinācijas, visērtāk un parocīgāk pacelt meitas. Šuriks ir ne tikai labs pasniedzējs un savas jomas eksperts, bet arī uzticams sarunu biedrs, draugs un īsts “Vektora” patriots.

Klasika – tas ir Šuriks. Šuriks – tā ir Klasika. Ar lielo enerģiju, pozitīvismu, jokiem, lekšanu līdzi un unikālo “rikitikitā” viņš arī no čaļiem izspiedīs pieklājīgu padešā!

Šuriks ieguvis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, bakalaura akadēmisko grādu horeogrāfa-pedagoga specialitātē, bijis LPSR Valsts Akadēmiskās operas un baleta teātra solists. Bijis “Rīgas ledus baleta”, Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa “Dancis”, deju studijas “Dzirnas” pedagogs-repetitors. Pašlaik strādā Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā kā klasiskās dejas un divdejas pasniedzējs.

Vairāk par Šuriku

Rūdolfs Patriks Gediņš

Asistents

Cilvēks un ķermenis no citas dimensijas, iespējams, viņš nepakļaujas gravitācijai, bet varbūt tiešām, Rūdis ir Supervaronis.

Rūdolfs ir horeogrāfs, izcils dejotājs un laikmetīgās dejas pasniedzējs. Savā ikdienā, cik daudz dejo pats, tik daudz mēģina iedegt dejas dzirksteli citos. Pie mums ieradās 2017.gada pavasarī un nolika visu uz rokām. Ikdienā liek meklēt centru, balansu, atdot svaru un uzticēties – kā sev pašiem, tā citiem. Lai kā mums patiktu iesildīties pie Rūda, vēl vairāk patīk skatīties kā dejo viņš pats.

Viss, ko viņš dara, izskatās pārāk viegli. Jāatzīst, vien līdz brīdim, kad jādara mums pašiem.

Rūdis ieguvis Humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, modernās dejas horeogrāfijas apakšprogrammā Latvijas Kultūras akadēmijā, šobrīd maģistratūrā studē teātra režiju. Radījis 7 horeogrāfijas, dejojis gan laikmetīgās dejas, teātra izrādēs un etniskos lieluzvedumos kopā vairāk kā 30 dažādās izrādēs.  Darbojas laikmetīgās dejas mākslinieku apvienībā “ĀRĀ”, strādā kā dejas pedagogs deju studijā “Dzirnas”.

Vairāk par Rūdi

Tatjana Vinogradova

Koncertmeistare

Burvīgs smaids un labs noskaņojums, spēja saprast īsto vietu un mūziku pēc mūsu dziedājuma vai kustības. Taņa mūs saprot no mazāk kā pusvārda.

Kas gan var iedomāties tautas deju ansambli bez koncertmeistara! Tatjana Vinogradova ansamblim pievienojās 2008. gada rudenī un ar mums uzticīgi kopā iesāks jau 10.sezonu.

Ilgus gadus Tatjanas darba vieta ir bijusi Latvijas Nacionālā opera, bet pirmos tautas deju muzikālos pavadījumus spēlējusi deju kolektīvā “Ivuška”.

Kā atzina Tatjana – vektorieši ar dejas vieglumu un brīvības sajūtu viņu savaldzinājuši jau pirmajā mēģinājumā!

Vairāk par Taņu

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit