Tie esam mēs. Brīdi pēc.

Tie esam mēs. Brīdi pēc.

Skatuves priekšskars ir aizvēries. Vektora puišu veidotā scenogrāfija noņemta. Putekļi nosēdušies. Dāvinātie ziedi lēnām liecas uz leju, uz grīdas nokrīt rožlapiņa.

Pirmdienas vakars ir brīvs.

Tāda nedaudz neparasta sajūta. Tāda, kas iestājas pēc tam, kad enerģija ir padota tālāk. Ir gandarījums. Ir pacilātības sajūta. Un kaut kas ir beidzies.
Kādam no mums varbūt šis bija pēdējais tik svarīgais koncerts Vektora sektorā. Kādam varbūt pirmais tik nozīmīgais.

Nedaudz paiesim uz atpakaļu.
Pirmie koncerta programmas uzmetumi radās jau pirms Albānijas brauciena augustā, septembrī. Iespējams, Dagmāra par to domāja jau daudz ātrāk. Dabiski, tā mainījās.
Rudenī lēnām sākās mēģinājumi arī pārējiem koncerta sastāviem. To, kuriem Vektors nu ir atmiņās, ne vairs ikdienā.

Paralēli šim lielajam notikumam, mēs gatavojāmies arī Egonam, Jaunrades skatei, dažādiem citiem koncertiem, hokejam, un vēl…

Svētkus sākām svinēt mūsu ikgadējā Forumā. Par to vari palasīt ŠEIT. Iespējams, secība nav tā īstā, taču atkal kopā būšana iedeva mums lielāku jaudu strādāt, vairāk censties, slīpēt un precizēt kustības, gatavot vēl nesagatavoto un uzlabot jau esošo.
Biļetes tika palaistas tirdzniecībā. Un nedēļas laikā bija beigušās.

Svētdienas rīts bija vēss, bet gaišs. Ģērbtuvē iespīdēja saule, spoguļgaldiņi noklāti ar vainagiem, lentām, jostām un saktām. Neapšaubāmi, izmantotas tika visas virsmas. Tā mēs tur bijām – latviskas gaisotnes virpulī, kopā viens ar otru, kopā ar tērpiem, ziediem, sleņģenēm, sajūsmu un svētkiem, kopā ar uztraukumiem, priekiem, bailēm, to sajūtu pakrūtē, kas rodas iemīloties, kopā ar pazudušām un atrastām lentām, augstiem lēcieniem lidojot uz nākamo uznācienu, ar matu laku sapūstām bizēm un pūderētiem deguniem. Bijām un dzīvojām dzīvi, kas ļoti tuva ir māksliniekiem. Tā mūs sauc Uldis. Tie mēs esam.

Dagmāra mums neļauj šajās sajūtās aizmirsties pārāk ilgi – jauni projekti, jauni koncerti, jauni izaicinājumi. Kā nekā – laiks rit un 70.jubileja tikai pēc 10 gadiem. Arī līdz tam mēs paveiksim lielas lietas. Miera dzīves nepazīt. Tie nav tikai vārdi. Tā ir mūsu ikdiena!

Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!

Nāc uz Vektoru!

Gribi pievienoties miera dzīves nezinātājiem? Atbildes uz jautājumiem meklē šeit